Krēta
Krētas salā slejas skarbi, augsti kalni, kuru spītējošā nepieejamība ir dziļi ietekmējusi krētiešu mentalitāti. Salas iedzīvotāji, kurus gadsimtiem ilgi no pārējās pasaules nošķīra kalni un jūra, ir lepna un neatkarīga tauta. Iekarotāji te ir nākuši un gājuši, bet krētiešu tieksme pēc individualitātes un brīvības nav zudusi.
Krēta, Grieķijas tālākā dienvidu sala, var lepoties ar dzidri zilu jūru, smilšu pludmalēm un spožu sauli. Tās rosīgajā ziemeļu krastā atrodami gan plaukstoši kūrorti, gan tādas vēsturiskas pilsētas kā Retimna un Hanja. Robotais dienvidu krasts, īpaši dienvidrietumu pusē, ir neskartāks. Četras lielas kalnu grēdas, kas stiepjas austrumu-rietumu virzienā, veido 250 km garās salas mugurkaulu. Šī ir kājāmgājēju tūristu paradīze, kur skatam paveras lieliska ainava, tostarp arī vairākas iespaidīgas aizas. Salas galvaspilsēta Iraklija ir slavena ar savu Arheoloģijas muzeju un ir arī laba bāzes vieta, no kuras doties iepazīt Knosu – dižāko no Krētas Mīnoja laikmeta pilīm. Gandrīz 3000 gadus senās Mīnoja civilizācijas atliekas gulēja apbērtas un aizmirstas zem Krētas piekrastes līdzenumiem. Tikai 20. gadsimta sākumā tika atraktas Mīnoja dižo piļu drupas Knosā, Festā, Maljā un Zakrā. To krāšņums liecina par izsmalcinātības un mākslinieciskās iztēles līmeni Mīnoja civilizācijā, kas tagad tiek uzskatīta par Eiropas kultūras sākotni.
Vēstures gaitā sala un tās iedzīvotāji ir pārcietuši daudzas svešzemju jūgus un reliģiskās vajāšanas. Romieši izmantoja salā savu administratīvo pieredzi, un senā Gortīnas pilsētvalsts 65. gadā p.m.ē. kļuva par Romas impērijas Krētas provinces galvaspilsētu. Bizantiešu kundzību nomainīja venēciešu okupācija (1204-1669): par to 400 gadu ilgo klātbūtni liecina vareni cietokšņi, tādi kā Frangokastello, un elegantas celtnes Retimnas un Hanjas pilsētās. Osmaņu (1969-1898) jūgs un reliģiskās vajāšanas radīja spēcīgu neatkarības kustību. 1913. gadā Elefterija Venizela (1864-1936) vadībā Krēta kļuva par Grieķijas provinci. Kalni, dzirkstošā Vidusjūra, senā vēsture un krētiešu bezrūpīgā iedaba padara šo salu priekš atpūtnieku tūkstošiem no visas Eiropas par idillisku atpūtas vietu atvaļinājuma laikā.