Kādi ir nākotnes virtuālās drošības draudi?

Pasaule mainās, un tai līdzi iet internets. Iespējams, pareizāk būtu teikt pretējo. Informācijas tehnoloģiju straujā izaugsme ir viens no lielākajiem faktoriem, kas izmaiņu veicināšanā, kādas piedzīvojam pēdējo pāris dekāžu laikā. Internets turpina radīt jaunas biznesa un sociālās iespējas. Vienmēr pieaugošais pārraidītās informācijas dziļums un daudzums, to padara par arvien vilinošāku mērķi virtuālo noziedznieku acīs un valstu slepeno dienestu spiegošanas un sabotāžas operācijām.
Šādos apstākļos industrijas, valdības un individuālas personas pārņem pamatotas bažas par savu virtuālo drošību šodien un nākotnē. Precīzi paredzēt, kādi būs lielākie virtuālās drošības izaicinājumi, kādi būs mūsu ceļa nākotnē, ir ļoti sarežģīti. Ņemot vērā to, ka ļaunprātīgi hakeri attīsta savas prasmes tikpat strauji, cik ātri virtuālās drošības kompānijas spēj uzlabot drošības sistēmas, ir skaidrs, ka lielākā tīkla vienotība, kāda radīsies nākotnē, pateicoties tādām tehnoloģijām kā lietu internets, padara virtuālo drošību par problēmu, kādu mums nākotnē būs jāuztver vēl nopietnāk, kā šodien.
Tomēr jau šodien virtuālā drošība ir daudz nozīmīgāks aspekts, nekā to varējām paredzēt vēl nesenā pagātnē. Mūsdienās internetam ir pieslēgtas ļoti daudzas ierīces, apdraudot ne tikai mūsu virtuālo, bet arī fizisko drošību. Baisas, bet tai pat laikā nepieciešamas pārdomas veicina ziņas par bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija bailēm, pēc mākslīgā sirds vārstuļa transplanta operācijas. Lai pilnvērtīgāk regulētu viceprezidenta un citu pacientu sirdsdarbību, šādas ierīces mūsdienās tiek pieslēgtas pie interneta. Tādā veidā gan pacients, gan tā ārstējošais ārsts, var tiešsaistē saņemt tūlītēju informāciju par izmaiņām sirdsdarbībā. Šīs ierīces ir iespējams arī attālināti regulēt, lai uzturētu optimālu sirds darbību. Kā nesen ir atklājies, Čeinijs ir mocījies ar šausmīgām un pamatotām bailēm par to, ka kāds no ASV naidīga režīma sponsorēts hakeru grupējumus varētu uzlauzt mākslīgo sirds vārstuli un attālināti apturēt viceprezidenta sirdsdarbību. Nākotnē mēs datorprogrammām uzticēsim vadīt vēl vairāk vitāli svarīgas sistēmas, tai starpā arī mūsu automašīnas. Šīs programmas būs jāizstrādā tā, lai paredzētu ļaunprātīgas iejaukšanās no malas riskus un no tiem izvairītos. Turklāt vairāk tīklā pieslēgtu ierīču nozīmē arī vairāk posmu ķēdē, kurā pietiek pārraut tikai vienu, lai uzlauztu visu sistēmu. Vai nākotnē mums būs jāuzstāda antivīrusa programmatūra tosteros, lai nosargātu savas interneta bankas paroles?
Realitātē drošāku virtuālo aizsardzības sistēmu izstrādāšana nekad nebūs tik vilinoša, kā aizraujošas jaunas tehnoloģijas, piemēram, lietu internets vai autonomās automašīnas. Informācijas tehnoloģiju giganti neieguldīs tik daudz naudas un darba spēka, lai uzlabotu pastāvošos drošības risinājumus, jo pēc tām nav tik liela pieprasījuma. Sākot apzināties riskus, kādi nāks līdzi tādām tehnoloģijām kā lietu internets, drošībai tiek pievērsts vairāk uzmanības, tomēr vājākais virtuālās aizsardzības ķēdes posms visbiežāk ir tās lietotājs. Jau mūsdienās lietotāji ir viegli aizkaitināmi, saskaroties ar tik vienkāršām drošības sistēmai, kā divkāršā ielogošanās interneta bankā. Ņemot vērā to, ka nākotnē būs jāseko daudz apgrūtinošākiem drošības mēriem, vai paši lietotāji necentīsies tos apiet, lai izvairītos no liekām pūlēm? Aptauju rezultāti liecina, ka, to interneta vietņu paroles, kuru noteikumi speciāli neparedz tādu izvēli, kurās būtu gan lielie, gan mazie burti, gan skaitļi, kā arī tie nedrīkst sakrist ar lietotāja personas datiem, vēl joprojām tiek aizpildītas pavirši, bieži izvēloties vairākus vienādus simbolus, dzimšanas dienas datumus un lietotāju vārdus. Lai gan nākotnes virtuālās drošības draudi ir grūti prognozējami, skatoties no šodienas iespēju perspektīvas, skaidrs ir tas, ka tos būs jāuztver krietni nopietnāk gan virtuālo pakalpojumu sniedzējiem, gan to lietotājiem.