Kā virtuālās realitātes tehnoloģija mainīs pasauli?

Virtuālās realitātes tehnoloģija ir viena no interesantākajām tehnoloģijām, kuras attīstība pēdējā laikā ir spērusi platus soļus. Jau šobrīd tirgū ir pieejamas vairākas spēļu konsoles, kas ir aprīkotas ar virtuālo briļļu komplektiem, lai radītu spēlētājos klātienes sajūtu. Tomēr šo tehnoloģiju pilnveidojošās kompānijas neplāno apstāties pie sasniegtā un eksperti paredz, tai gaišu nākotni ar lielu potenciālu, mainot to kā mēs atpūšamies, strādājam un patērējam mēdijus kopumā. Līdz šim mūsu pieredzi internetā ir ierobežojušas plakano ekrānu divus dimensijas. Bet drīz tas mainīsies. Virtuālās realitātes tehnoloģijas sola mainīt to kā mēs sērfojam internetā, iepērkamies un izklaidējamies, pateicoties cilvēka domas spēkam un iztēlei. Šī tehnoloģija ir bijusi pieejama jau kādu laiku, bet ražotāji turpina noslīpēt tās funkcionalitāti. Lai jauna tehnoloģija aizstātu vecās, kas jau ir nostiprinājušās tirgū, ir nepieciešams zināms laiks, bet jau šodien nav šaubu, ka nākotnē mūsu un mēdiju interakcija notiks visās trīs dimensijās, nevis skatoties no malas, cauri ekrānam, bet atrodoties tieši notiekošā vidū.
Viens no aspektiem, kā šī tehnoloģija mainīs mūsu ikdienu, ir – atvieglojot prezentācijas. Iedomājieties, cik ļoti mainīsies nekustamā īpašuma attīstības industrija, ja arhitekti un dizaina interjera speciālisti varēs, ne tikai pārliecināt jūs, par savu ideju piemērotību jūsu vēlmēm ar rasējumu un maketu palīdzību, bet aicināt jūs doties pastaigā cauri savam īpašumam, redzot to atbilstoši viņu vīzijai. Jau šodien vairākas kompānijas ir izstrādājušas šādus plānošanas rīkus, kuros arhitekti un dizaineri var radīt kompozīcijas telpiskā formā, izstrādātas mērogā 1:1, atrodoties tās vidū. Nekustamā īpašuma industrija nav vienīgā nozare, kurā ir svarīgi radīt potenciālajiem klientiem klātbūtnes efektu. Katrs, kurš ir rezervējis viesnīcas numuriņu paša spēkiem, zina cik sarežģīts lēmums ir izvēlēties piemērotāko, vadoties tikai no pāris desmitiem fotogrāfiju. Klātbūtnes efekts ir nozīmīgs arī izvēloties ārzemju universitāti. Piedāvājot potenciālajiem studentiem iespēju izstaigāt visas mācību iestādes telpas, pašiem atrodoties citā valstī, noteikti ir ērtāks risinājums par video prezentācijas rullīšiem, kādus šim nolūkam parasti izmanto šodien.
Vēl viena intriģējoša iespēja, kādu mums nākotnē piedāvās virtuālās realitātes tehnoloģijas, ir paaugstināta tālvadības funkcionalitāte. Iedomājieties, cik daudz interesantāk, būtu lidināt tālvadības dronu, saņemot no tā nevis divdimensionālu attēlu uz ekrāna, bet trīs dimensiju, skatoties caur virtuālās realitātēs brillēm, radot iespaidu, ka jūs pats lidojat? Šai papildus funkcionalitātei būs ne tikai izklaidējošs raksturs, bet arī stipri praktisks pielietojums. Ar virtuālās realitātes palīdzību vadīts kosmosa izpētes robots būs daudz vieglāk kontrolējams, bet tā iegūtais materiāls – daudz izglītojošāks par to, kādu saņemam pagaidām.
Protams, lielāko iespaidu virtuālās realitātes tehnoloģijas atstās uz to, kā mēs izmantosim internetu savām izklaidēm un iepirkumiem. Paturot prātā to, ka tuvākajā nākotnē ir gaidāmi vērienīgi atklājumi balss interfeisa sistēmās un mākslīgā intelekta nozarē kopumā, nav grūti iztēloties, cik ļoti iepirkšanās internetā līdzināsies fiziskiem veikalu apmeklējumiem. Iepērkoties internetā nākotnē jūs saņemsiet mākslīgā intelekta balss konsultācijas, apskatot preces triju dimensiju virtuālajos veikalos, kuros varēsiet pat pielaikot apģērbu, tā vietā, lai spriestu par tā izmēru un kvalitāti tikai ar attēlu vai video starpniecību.
Mūsdienās ir grūti iedomāties, ka iepriekšējās paaudzes ir dzīvojušas pasaulē, kurā nepastāvēja foto un video mēdiji. Tas bija laiks, kad gūt priekšstatu par slaveniem kultūras pieminekļiem varēja tos tikai apmeklējot klātienē, ko varēja atļauties tikai izredzētie, vai skatoties uz tiem mākslinieka radītos attēlos. Mēdiju attīstības spēlē nozīmīgāku lomu, kā vairums cilvēku iedomājas un virtuālās realitātes tehnoloģija pāršķirs jaunu lapas puse šajā mūsu dzīves aspektā. Vai tas būs tik pat svarīgs un mūsu ikdienu mainošs solis, kā pirmo foto un video kameru izgudrošana 19. gadsimta beigās? Pagaidām par to ir grūti spriest, tomēr skaidrs ir tas, ka modernās informāciju tehnoloģijas sola mūsu ikdienu padarīt krietni interesantāku.

Kādi ir nākotnes virtuālās drošības draudi?

Pasaule mainās, un tai līdzi iet internets. Iespējams, pareizāk būtu teikt pretējo. Informācijas tehnoloģiju straujā izaugsme ir viens no lielākajiem faktoriem, kas izmaiņu veicināšanā, kādas piedzīvojam pēdējo pāris dekāžu laikā. Internets turpina radīt jaunas biznesa un sociālās iespējas. Vienmēr pieaugošais pārraidītās informācijas dziļums un daudzums, to padara par arvien vilinošāku mērķi virtuālo noziedznieku acīs un valstu slepeno dienestu spiegošanas un sabotāžas operācijām.
Šādos apstākļos industrijas, valdības un individuālas personas pārņem pamatotas bažas par savu virtuālo drošību šodien un nākotnē. Precīzi paredzēt, kādi būs lielākie virtuālās drošības izaicinājumi, kādi būs mūsu ceļa nākotnē, ir ļoti sarežģīti. Ņemot vērā to, ka ļaunprātīgi hakeri attīsta savas prasmes tikpat strauji, cik ātri virtuālās drošības kompānijas spēj uzlabot drošības sistēmas, ir skaidrs, ka lielākā tīkla vienotība, kāda radīsies nākotnē, pateicoties tādām tehnoloģijām kā lietu internets, padara virtuālo drošību par problēmu, kādu mums nākotnē būs jāuztver vēl nopietnāk, kā šodien.
Tomēr jau šodien virtuālā drošība ir daudz nozīmīgāks aspekts, nekā to varējām paredzēt vēl nesenā pagātnē. Mūsdienās internetam ir pieslēgtas ļoti daudzas ierīces, apdraudot ne tikai mūsu virtuālo, bet arī fizisko drošību. Baisas, bet tai pat laikā nepieciešamas pārdomas veicina ziņas par bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija bailēm, pēc mākslīgā sirds vārstuļa transplanta operācijas. Lai pilnvērtīgāk regulētu viceprezidenta un citu pacientu sirdsdarbību, šādas ierīces mūsdienās tiek pieslēgtas pie interneta. Tādā veidā gan pacients, gan tā ārstējošais ārsts, var tiešsaistē saņemt tūlītēju informāciju par izmaiņām sirdsdarbībā. Šīs ierīces ir iespējams arī attālināti regulēt, lai uzturētu optimālu sirds darbību. Kā nesen ir atklājies, Čeinijs ir mocījies ar šausmīgām un pamatotām bailēm par to, ka kāds no ASV naidīga režīma sponsorēts hakeru grupējumus varētu uzlauzt mākslīgo sirds vārstuli un attālināti apturēt viceprezidenta sirdsdarbību. Nākotnē mēs datorprogrammām uzticēsim vadīt vēl vairāk vitāli svarīgas sistēmas, tai starpā arī mūsu automašīnas. Šīs programmas būs jāizstrādā tā, lai paredzētu ļaunprātīgas iejaukšanās no malas riskus un no tiem izvairītos. Turklāt vairāk tīklā pieslēgtu ierīču nozīmē arī vairāk posmu ķēdē, kurā pietiek pārraut tikai vienu, lai uzlauztu visu sistēmu. Vai nākotnē mums būs jāuzstāda antivīrusa programmatūra tosteros, lai nosargātu savas interneta bankas paroles?
Realitātē drošāku virtuālo aizsardzības sistēmu izstrādāšana nekad nebūs tik vilinoša, kā aizraujošas jaunas tehnoloģijas, piemēram, lietu internets vai autonomās automašīnas. Informācijas tehnoloģiju giganti neieguldīs tik daudz naudas un darba spēka, lai uzlabotu pastāvošos drošības risinājumus, jo pēc tām nav tik liela pieprasījuma. Sākot apzināties riskus, kādi nāks līdzi tādām tehnoloģijām kā lietu internets, drošībai tiek pievērsts vairāk uzmanības, tomēr vājākais virtuālās aizsardzības ķēdes posms visbiežāk ir tās lietotājs. Jau mūsdienās lietotāji ir viegli aizkaitināmi, saskaroties ar tik vienkāršām drošības sistēmai, kā divkāršā ielogošanās interneta bankā. Ņemot vērā to, ka nākotnē būs jāseko daudz apgrūtinošākiem drošības mēriem, vai paši lietotāji necentīsies tos apiet, lai izvairītos no liekām pūlēm? Aptauju rezultāti liecina, ka, to interneta vietņu paroles, kuru noteikumi speciāli neparedz tādu izvēli, kurās būtu gan lielie, gan mazie burti, gan skaitļi, kā arī tie nedrīkst sakrist ar lietotāja personas datiem, vēl joprojām tiek aizpildītas pavirši, bieži izvēloties vairākus vienādus simbolus, dzimšanas dienas datumus un lietotāju vārdus. Lai gan nākotnes virtuālās drošības draudi ir grūti prognozējami, skatoties no šodienas iespēju perspektīvas, skaidrs ir tas, ka tos būs jāuztver krietni nopietnāk gan virtuālo pakalpojumu sniedzējiem, gan to lietotājiem.

Kādos mājokļos dzīvos nākotnes cilvēki?

Domājot par augstajām tehnoloģijām, nekustamais īpašums parasti nav pirmā asociācija. Tomēr nami, kuros dzīvojam ir viens no būtiskākajiem mūsu dzīves aspektiem. Ņemot vērā to, ka informācijas tehnoloģijas ienāk katrā mūsu dzīves nozarē, protams, ka tās atstās iespaidu arī uz mūsu mājām.
Nākotnes mājās daudz vairāk uzmanības tik pievērstas enerģijas ekonomikai, draudzībai pret vidi un papildus funkcionalitātei, kādu dāvā mūsdienu tehnoloģijas. Jaunās tehnoloģijas tiks izmantotas, lai mājas padarītu par neatkarīgām ekosistēmām, kas būs minimāli atkarīgas no kopējiem pilsētas inženiertīkliem. Pieaugot sabiedrības bažām par klimatu, jau mūsdienās daudzi nami ir aprīkoti ar datorsistēmām, kas ļauj efektīgām izmantot siltumenerģiju. Šīs sistēmas ļauj regulēt atsevišķu istabu temperatūru un gaisa mitrumu tā, lai pēc iespējas mazāk enerģijas tiktu izniekotas. Pēdējā laikā populāra izvēle modernos mājokļos ir saules bateriju izvietošana uz ēku jumtiem, bet nākotnē mēs iesim vēl soli tālāk. Saules baterijas noklās visas ēku fasādes, ieskaitot logus. Patiesībā, nākotnes gudrajiem mājokļiem nemaz nebūs tādu logu, kādus mēs tos pazīstam šodien. Zinātnieki rūpīgi strādā pie gudrajām šķiedrām – materiāla, kas var mainīt savu caurredzamību, pakārtojoties lietotāja vēlmēm. Kad nākotnes mājokļos dzīvojošie to vēlēsies, jebkurš ārsienas posms kļūs caurskatāms, kā stikla rūts. Bet, kad logs nebūs nepieciešams, tas pārtaps atpakaļ saules baterijā. Rītdienas mājokļi izmantos līdzīgas datorsistēmas, kādām mēs taupām enerģiju un regulējam klimatu šodien, bet to funkcionalitāte būs daudz plašāka. Regulējot ārsienu gaismas caurlaidību, šīs sistēmas dienas laikā uzņems pēc iespējas vairāk dabīgā siltuma kopā ar saules stariem, samazinot mūsu apkures izdevumus atvieglojot slogu uz dabu, kāds mūsdienās rodas dedzinot ogles siltumenerģijai.
Viens no karstākajiem modernās arhitektūras aktuālajiem virzieniem ir dārzu ierīkošana uz māju jumtiem un speciālās terasēs. Dzīvojot lielpilsētās, cilvēkiem pietrūkt gabaliņš dabas, kuru var saukt par savu. Dažādu vertikālo dārzu ierīkošana dārzos ir labs risinājums, kā jumta terasēs radīt lielāku plašuma sajūtu, vienlaicīgi pārstrādājot vairāk ogļskābās gāzes skābeklī un uzlabojot pilsētas gaisa kvalitāti. Arī mūsdienās klimatu šajos dārzos regulē ar datora palīdzību un ir paredzams, ka nākotnē, tas iegūs papildus funkcionalitāti, veidojot uz jumtiem un terasēm no apkārtējās vides neatkarīgu klimatu. Kā jau augstāk minēts, nākotnes nami būs pēc iespējas neatkarīgas ekoloģiskās vienības, kas pārstrādās pēc iespējas vairāk enerģijas. Nozares speciālisti paredz, ka nākotnē nami paši spēs pārstrādāt atkritumus, kanalizāciju un attīrīt izlietoto ūdeni. Apvienojot šos procesus ar elektroenerģiju, kādu ir paredzēts iegūt no plašākās saules bateriju lietošanas, šīs mājas patiešām būs patstāvīgas vienības.
Pateicoties tādu tehnoloģiju attīstībai, kā lietu internets un balss interfeiss, lielākā daļa no mājokļu funkcijām būs vadāmas ar balss komandu palīdzību. Mājokļi pielāgosies iedzīvotāju dienas ritmam, ieslēdzot gaismas, kad mums ir jāceļas uz darbu, iepriekš uzsildot dzīvojamo telpu tādā temperatūrā, kādu esam izvēlējušies darba dienu rītiem un sagaidot mūs ēdamistabā ar karstu kafiju un brokastīm. Nākotnes interjers vairāk balstīsies uz funkcionalitāti, nevis nepraktisku dizainu. Pateicoties interaktīvajām sienām, telpu atmosfēru varēs pielāgot no mirkļa uz mirkli. Ja brokastojot vēlaties, skatoties uz istabas sienām, redzēt Niagāras ūdenskritumu, vai Amazones mūžu mežus augstas izšķirtspējas kvalitātē – nekādu problēmu. Ejot gulēt varēsiet izvēlēties kaut ko mierīgāku, piemēram, Piena ceļa galaktiku, vai Himalaju kalnus.

Ko varam gaidīt no mākslīgā intelekta izstrādes?

Mākslīgais intelekts ir pati daudzsološākā tehnoloģija, pie kuras strādājam. Starp zinātniekiem nav pārliecības par to, cik tālu šo tehnoloģiju ir iespējams attīstīt. Tiesa gan, pēdējo gadu laikā, arvien pieaug to ekspertu skaits, kas ir ne tikai pārliecināti, ka ir iespējams izstrādāt pilnīgu mākslīgo intelektu, kurā būs apvienota cilvēka prāta elastība ar silikona čipu skaitļošanas ātrumu. Līdz ar optimistiskākajām prognozēm, vairāk tiek runāts arī par to, kā šī tehnoloģija varētu izmainīt pasauli un ko mums vajadzētu darīt, lai sagatavotos šīm pārmaiņām.
Jau šodien mēs izmantojam ierobežotu mākslīgo intelektu, vairākos savas dzīves aspektos. Sarunas interfeisa programmas, kuras ļauj mums dot balss komandas savam telefonam un saņemt atbildes tādā pat formā, arī ir mākslīgais intelekts. Datorprogrammas, pret kurām varam spēlēt šahu arī ir vienkārša mākslīgā intelekta forma. Autonomās automašīnas, kādas jau ir ienākušas tirgū ir vēl viens mākslīgā intelekta piemērs. Visas šīs programmas, tāpat kā visas pārējās, kādas mums ir pieejamas šodien, ir tā sauktie ierobežotie mākslīgie intelekti. Datorprogrammas, kas vada autonomās automašīnas, vairākos aspektos pārspēj cilvēkus auto vadīšanas spējās. Tomēr šīs programmas būtu pilnīgi bezpalīdzīgas, ja tām būtu jāatrisina vienkārša aritmētiska darbība. Ierobežots mākslīgais intelekts ir spējīgs veikt tikai tās darbības, kuras to sistēmā ir iestrādājuši programmētāji. Par pilnīgu mākslīgo intelektu uzskatītu tādu programmu, kas pati varētu iemācīties pildīt jebkuru uzdevumu, tai skaitā pašas uzlabot savas programmas kodu.
Brīdis, kurā tiks radīta mākslīgā intelekta programma, kas pati būs spējīga sevi uzlabot, tiek saukts par inteliģences singularitāti. Eksperti uzskata, ka, ja kādreiz nonāksim tik tālu, mākslīgā intelekta programma pati spēs sevi pilnveidot eksponenciālā ātrumā un cilvēce iegūs savā rīcībā superprātu, kas spēs atrisināt visas mūsu intelektuālās problēmas, sākot ar zāļu izstrādi visām slimībām un beidzot ar kosmosa rašanās noslēpumu atšķetināšanu. Iespējams tieši šo grandiozo solījumu dēļ daudzi zinātnieki skatās ļoti skeptiski uz mūsu iespējām kādreiz radīt patiesi pilnīgu mākslīgo intelektu.
Tomēr, lai mainītu mūsu dzīvesveidu līdz nepazīšanai, pietiek ar daudz nepilnvērtīgākām programmām. Jau šodien ir izstrādāti mākslīgie intelekti, kas spēj radīt muzikālas kompozīcijas. Lai gan vairums mūzikas cienītāju uzskata, ka datorprogramma nekad nespētu radīt aizkustinošu mūziku, kurā tiktu izteiktas cilvēciskas izjūtas un emocijas, kā pierādījās nesen rīkotā pētījumā, tā nav taisnība. Vairākus klasiskās mūzikas cienītājus izaicināja atšķirt komponista cilvēka melodijas, kuras tika radītas īpaši šim pētījumam, ar mākslīgā intelekta iespēto. Klausītāji ne tikai nespēja atšķirt, kurus skaņdarbus tika sarakstījis komponists ar miesu un asinīm, bet pat lielīja cik izjustas un emocionālas esot tās melodijas, kuras radīja datorprogramma.
Ir daudz un dažādu uzdevumu, kurus jau šodien uzticam mākslīgajiem intelektiem, īpaši tam nepievēršot uzmanību. Piemērs par mākslīgo intelektu mūzikas komponistu ir interesants tādēļ, ka tas izaicina mūsu pieņēmumus par to, kādus uzdevumus veicot, cilvēki ir unikāli un neaizvietojami. Patiesībā, vairākas no profesijām, kuras pēc mūsu priekšstatiem ir pa spēkam tikai cilvēkiem, jau drīzā nākotnē daudz prasmīgāk pildīs mākslīgie intelekti. Tā nebūs pirmā reize cilvēces vēsturē, kad atsevišķu amatu pratējiem būs jāmeklē jauna nodarbe, jo tā ir noticis jau iepriekš. Tomēr iepriekš tehnoloģijas no darba tirgus ir izspiedušas tikai zemu kvalificētus strādniekus, bet mākslīgais intelekts izrādīs konkurenci arī speciālistiem.

Kā informācijas tehnoloģijas mainīs mūsu dzīvi nākamo 5 gadu laikā?

Kopš tehnoloģiskais progress ieskrējās kopā ar industriālo revolūciju, tas ir aizrāvis cilvēku iztēli. Redzot cik strauji tehnoloģijas uzlabo mūsu dzīvi, radot jaunas iespējas, ir ļoti kārdinoši spekulēt par to, kādas dāvanas inovācija mums sarūpēs nākotnē. Cilvēkiem gan tas pārāk labi nepadodas. 1985. gada filmas “Atpakaļ Nākotnē 2” autori centās paredzēt 30 gadus tālu nākotni, redzot tajā lidojošas mašīnas un citus brīnumus. Tomēr 2015. gads atnāca un aizgāja, bet sastrēgumu uz ielām joprojām paliek tikai lielāki. Daudz vieglāk ir paredzēt tuvāko nākotni. Ir zināms, ka informācijas tehnoloģiju giganti strādā pie vairākām idejām pēc kurām ne tikai ir pieprasījums, bet kuras arī darbojas konceptuāli un tās ir tikai nepieciešams mazliet pieslīpēt, pirms tās būs pilnībā gatavas patērētājiem. Tādēļ varam būt visai pārliecināti, ka šīs tehnoloģijas nokļūs mūsu rokās nākamo piecu gadu laikā.
2007. gadā “Apple” izlaida “iPhone” viedtālrunis un neatgriezeniski izmainīja to, ko sagaidām no saviem mobilajiem telefoniem. Tomēr šajā ierīcē nebija neviena komponenta, kas nepastāvēja iepriekš. Skārienjūtīgi ekrāni un neskaitāmas papildus funkcijas pastāvēja jau iepriekš, tomēr “Apple” bija pirmie, kuriem izdevās tās eleganti apvienot ierīcē, kas bija ērtāk lietojama un funkcionālāka par konkurentu piedāvāto. Līdzīgā situācijā šobrīd varētu būt virtuālās realitātes tehnoloģija. Tehnoloģiju izstrādātājiem parasti ir nepieciešams nedaudz laika, lai saprastu kā tehnoloģiju iesaiņot tā, lai ar to nopelnītu lielu naudu un tā atrastos katrā mājoklī. Virtuālajai realitātei ir potenciāls uz visiem laikiem izmainīt to, kā mēs strādājam un izklaidējamies. Jau šobrīd tirgū ir pieejamas virtuālo briļļu ierīces videospēlēm, bet tas ir tikai šīs tehnoloģijas sākums.
Tirgū ir milzīgs pieprasījums pēc bez vadītāja automašīnām. Visā pasaulē ir aptuveni 200 miljonu profesionālu šoferu, kas strādā kravu un pasažieru pārvadājumos. Vienlaicīgi, atkarībā no valsts, viena šofera darba alga gadā sastāda no tūkstošiem līdz desmitiem tūkstošu eiro. Turklāt šādas summas uzņēmējiem ir jāmaksā, lai algotu darbiniekus, kuri strādā ierobežotu diennakts laiku. Līdz ar to ir skaidrs, ka, ja šodien tirgū parādītos automašīnas, kuras varētu iztikt bez vadītāja, kuru ierobežo cilvēciskās vajadzības pēc miega un atlīdzības par virsstundām, pārvadājumu industrija būtu gatava maksāt milzīgas summas, lai tās iegūtu. Jau šodien ir pieejami pirmie šādi auto, tomēr tehnoloģija vēl nav pilnībā attīstījusies. Ir sagaidāms, ka nākamo piecu gadu laikā tā tiks pieslīpēta un bez vadītāju auto kļūs par mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Viena no informācijas tehnoloģijām, kas pēdējo gadu laikā ir spēcīgi attīstījusies, ir sarunas interfeisa botu programmas. Ja gribam uzzināt, kad ir nākamā teātra izrāde vai hokeja spēle, mums vairs nav manuāli jāieraksta jautājums meklēšanas dzinējā, tā vietā varam mutiski uzdot jautājumu viedtālrunim un saņemt gandrīz tūlītēju atbildi. Protams, sarunas interfeisa funkcionalitāte mūsu telefonos neaprobežojas tikai ar meklēšanas dzinēju izmantošanu, bet ir paredzams, ka tuvākajos gados tā būs daudz plašāk izplatīta arī citās ierīcēs. Mākslīgās inteliģences tehnoloģijas turpina pilnveidoties un līdz ar to nākotnē pogas būs jāspiež vēl retāk kā šodien.
Tehnoloģiskais progress nebeidz pārsteigt. Desmit gadus atpakaļ varējām skatīties uz piecdesmito gadu fotogrāfijām, kurās ir redzami pirmie datori, kas aizņēma lielas istabas, un smīkņāt, jo uz mūsu galdiem stāvēja daudzkārt mazākas ierīces ar daudz lielāku jaudu. Šodien arī varam atskatīties uz šo desmit gadu pagātni, kā uz senu vēsturi, jo tagad mūsu kabatās ielien datori, kas ir vēl jaudīgāki par tiem. Ir skaidrs, ka pēc desmit un vairāk gadiem atskatīsimies uz tagadni ar līdzīgām sajūtām, jo zinām, ka jau pati drīzākā nākotne mūs sagaida ar aizraujošām jaunām iespējām.

Kādas iespējas pavērs balss interfeisa programmas nākotnē?

Visi informācijas tehnoloģiju giganti, kā “Google”, “Amazon”, “Apple” un “Microsoft” iegulda milzīgus līdzekļus balss tehnoloģiju attīstībā. Eksperti uzskata, ka turpmāko pāris gadu laikā, trešā daļa mūsu interakciju ar tehnoloģijām, tiks veikta ar balss komandām. Tas atvieglos ne tikai mūsu ikdienas dzīvi, bet uz visiem laikiem mainīs arī mūsu darba vidi.
Vairums cilvēku pilnībā neapzinās potenciālu, kādu nākotnē spēs piedāvāt balss saziņas programmas. Tie risinājumu, kādi jau šodien ir pieejami mūsu viedtālruņos un citās ierīcēs ir visai iespaidīgi, salīdzinot ar mūsu iespējām vien dažus gadus atpakaļ, tomēr vajadzētu atcerēties, ka šīs programmas ir tikai pirmā balss interfeisa programmu paaudze. Vairums šo tehnoloģiju nav spējīgas atpazīt vairāk par vienu teikumu saziņu. Labā ziņa ir tā, ka šīs tehnoloģijas nākotnē turpinās strauji attīstīties, jo tās ir starp tām, kurām vadošie informācijas tehnoloģiju izstrādāji ir uzstādījuši augstāko prioritāti. Pagaidām balss interfeiss neaizvieto tradicionālo pogu spiešanu, bet tikai to papildina. Ar vien vairāk ražotāju, plāno iestrādāt šo funkciju savās ierīcēs, turklāt runa vairs nav tikai par viedtālruņiem un citām tamlīdzīgām ierīcēm vien. Tomēr šis process noritēs pakāpeniski, atkarībā no tā, cik strauji attīstīsies pati tehnoloģija. Patērētāji sagaida tūlītēju funkcionalitāti pēc komandas ievadīšanas no savām ierīcēm. Vairumā gadījumu, situācijas, kurās balss interfeisa programma atbild komandai ar pretjautājumu, vai vienkārši paziņo, ka nav sapratusi jautājumu, ir pilnīgi nepieņemamas.
Tomēr jau šodien ir kompānijas, kuras savā darba procesā ir veiksmīgi iestrādājušas balss saziņas sistēmas. Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem, ir balss saziņas sistēmas noliktavās. To darbiniekiem meklējot konkrētu noliktavā uzglabātu preci, ir daudz vieglāk dot balss komandu ar tās nosaukumu vai kodu, un saņemt tūlītēju atbildi ar norādi, kurā plauktā to meklēt. Šis ir lielisks pielietojums šā brīža tehnoloģijas attīstības līmenim, jo tas ir ne tikai ērts risinājums, bet arī tāds, kas nav pārāk sarežģīts programmai.
Cits potenciāls risinājums, kāds būtu pa spēkam šodienas balss interfeisa programmatūrai, ir atgādinājumu paziņošana klientiem balsī, kas aizstātu uzlecošos logus, kādus šodien izmanto lielākā daļa programmu. Ir svarīgi zināt, ja jūsu lietotās programmatūras licence tuvojas termiņa beigām, vai cik ilgi ir atlicis pirms iztecēs jūsu apdrošināšanas polise. Tā vietā, lai šim nolūkam lasītu sīko druku ierīču ekrānos, kompānijas varētu atrast veidu, kā par šīm lietām atgādināt ar balss interfeisa palīdzību, kas nebūtu pārāk uzbāzīgi. Tāpat šīs programmas varētu piedāvāt lietotājiem automātiski pagarināt licences, nosaucot savu interneta bankas paroli.
Viens no svarīgākajiem psiholoģiskajiem faktoriem, kādu apsver vairāki moderni domājoši uzņēmēji, ir tas, ka patērētājos radīsies sajūta, ka viņi pērk pakalpojumus, nevis no to tirgojošās kompānijas, bet no balss programmas, kas viņus uzrunā personiski. Tādēļ kompānijas rūpīgi seko līdzi attīstībai šajā tehnoloģijas nozarē, apzinoties cik svarīgs mēdijs saziņai ar klientiem tas varētu būt jau tuvākajā nākotnē.
Vairāki eksperti ir pārliecināti, ka balss interfeisa sistēmas, kopā ar tādām nākotnes fenomeniem kā lietu internets, būs tas, kas savedīs kopā dažādas tehnoloģijas, piedodot dzīvību uzņēmumu saziņai ar klientiem. Mūsu ierīcēm jau ir zināmi mūsu iepirkšanās paradumi un gaume, tādēļ īpaši liels iespaidu izjutīs mazumtirdzniecības industrija. Šobrīd iepirkšanās internetā ir ļoti ērta alternatīva fiziskam veikala apmeklējumam, tomēr, izvēloties preces pārlūka programmās, patērētāji nejūt cilvēcisku saikni. Balss interfeisa programmas varētu būt pēdējais tilts, kāds ir jāuzceļ, lai iepirkšanās internetā varētu kļūt par populārāko metodi starp pircējiem.